Projekta autors Damirs. “Es esmu Damirs un esmu autists. No agras bērnības es visu sapratu un atcerējos, bet, tā kā runāties sāku vēlu, pieaugušie ar mani komunicēja kā ar bērnu. Es vienmēr domāju kā pieaugušais, bet tomēr citādi. Pagāja ilgs laiks, līdz es sapratu, cik atšķirīgs. Pirmajā klasē es zināju visu, kas rakstīts enciklopēdijās, un es gribēju dalīties šajās zināšanās ar cilvēkiem. Izrādās, ka pie rakstāmgalda ir jāsēž klusi un mierīgi. Visa pasaule darbojās pēc noteikumiem, kas man šķita ļoti dīvaini. Ja esi citāds nekā citi, tevi negaida ne skolā, ne sporta klubā, ne kafejnīcā. Viss kļūst skaidrs tikai tad, kad ir kāds mīlošs cilvēks, kurš aizstāv tevi pasaules priekšā un var izskaidrot noteikumus, pēc kuriem citi cilvēki dzīvo un domā. Es priecājos, ka palīdzēju radīt tādu metodi, kas saprotama cilvēkiem ar autismu, lai saprastu normāla cilvēka runu un noteikumus.” Stāsta mamma, Damirs, Svetlana. Projekta izveide un attīstīšana ir ļoti darbietilpīgs process. Damirs ļoti vēlējās, lai projektā būtu kaut kas noderīgs. Kādu dienu viņš palūdza krāsas un audeklu un sāka gleznot, turklāt neļāva nevienam ienākt telpā, kamēr viņš strādāja. Kad pirmā glezna bija pabeigta, Damirs to parādīja un jautāja: “Vai es varu pārdot savu gleznu, lai palīdzētu ātrāk uzsākt projektu cilvēkiem ar autismu?” Mēs nevarējām savaldīt asaras… Damirs jautāja: “Vai jūs raudājat tāpēc, ka jums nepatīk un es izšķiedu naudu krāsām un audeklam?” Mēs atbildējām: “Vai jūs raudājat tāpēc, ka jums nepatīk un es izšķiedu naudu krāsām un audeklam?” Mēs atbildējām, ka cilvēki var raudāt arī no prieka. Tas viņu nomierināja, un viņš teica, ka glezna saucas “RAZUM”, tā darbojas autista smadzenes, lai cilvēki to saprot. Mūs pārņēma prieka un lepnuma sajūtas, jo mēs nenojautām, ka Damiram iekšā ir apslēpta tāda dāvana, kas atklājās caur viņa vēlmi palīdzēt. Mums vēl ir daudz ko uzzināt par Damiru, un mēs ceram, ka drīzumā to arī izdarīsim.