Talantīgs 14 gadus vecs mākslinieks no Kabardino-Balkārijas ir kļuvis par patiesu savas republikas vērtību. Un viņa gleznas tika gandrīz pilnībā izpārdotas tikai divu dienu laikā.
Amirs Ivazovs, jaunais mākslinieks no Nalčikas, ir ļoti talantīgs un ļoti daudzpusīgs. Amīram piecu gadu vecumā tika diagnosticēti autiskā spektra traucējumi, bet jau kopš divu gadu vecuma viņa māte Renata Sohova, rūpējoties par dēla daudzpusīgu attīstību, nolīgusi viņam zīmēšanas skolotāju. Bez tam Amirs regulāri nodarbojas ar peldēšanu, viņam ir īpaša mīlestība pret zirgiem, viņš ilgstoši nodarbojas ar hipoterapiju, ir guvis panākumus vieglatlētikā, veido no māla un aizraujas ar animāciju. Un nesen viņš ļoti ieinteresējās par fotografēšanu, un vecāki viņam nopirka fotoaparātu, pagaidām vēl ne profesionālu, lai viņš sākumā varētu praktizēties.
Šodien mēs runājām ar Amira mammu un zīmēšanas skolotāju Elmiru Karmokovu.
– Renata, kad Amirs sāka gleznot?
– Amiram bija 2 gadi, un es pieņēmu darbā pirmo skolotāju, pie kuras viņš mācījās mājās. Viņi zīmēja uz smiltīm un mannas putraimiem, un skolotāja bija pirmā, kas pamanīja, ka mans dēls prot zīmēt attēlus un zīmējumus. Viņa pamanīja, ka Amiram ir izteiktas spējas zīmēt. Es to neuztvēru pārāk nopietni, bet arī neļāvu šim viedoklim palikt neievērotam. Mēs periodiski atradām zīmēšanas skolotājus un turpinājām mācīties. Kad dēlam bija jau pieci gadi, es pati sāku pamanīt, ka viņš zīmē diezgan labi. Taču patiesībā viņa talants atklājās pēdējos 2 gadus, kad viņš mācījās Elmīras Karmokovas studijā. Elmira iemācīja viņam strādāt uz audekla ar akrila krāsām.
– Kas iedvesmo Amiru gleznot?
– Es vienmēr esmu domājusi, ka tad, kad Amirs glezno, viņš dzied dziesmu, kas viņam asociējas ar gleznu. Muzikālais pavadījums viņa gadījumā ir obligāts. Manuprāt, tas arī liecina par to, ka viņam ir liels prieks no tā, ko viņš dara. Un viņš dzied ļoti skaisti!
Katrs darbs ir asociācija ar kādu personu. Piemēram, viņš saka: “Es daru šo darbu savai vecmāmiņai.” Tad ir dziesma atbilstoši tam, ko viņš zīmē.
– Tātad tie ir daži cilvēki viņa dzīvē, kas viņu iedvesmo?
– Es nevaru viennozīmīgi apgalvot, ka viņi viņu iedvesmo. Vienkārši pēdējā laikā esmu sācis pamanīt, ka viņš savus darbus saista ar kādu konkrētu cilvēku, kas viņam asociējas ar šo konkrēto gleznu. Parasti viņš pastāsta, kāpēc viņš ir veltījis gleznu tieši šim cilvēkam, un kaut kādā interesantā veidā to visu sasaista.
– Nesen Amīram bija izstāde, kas 14 gadus vecam zēnam, protams, ir milzīgs notikums. Kā viņam patika šī pieredze? Vai viņam izdevās pārdot savas gleznas?
– Amirs ļoti labi pieņēma izstādi. Viņš jutās kā zvaigzne un visi šie cilvēki bija ieradušies viņa dēļ. Viņš bija ļoti cienījams. Bažījos, ka lielais cilvēku pūlis viņu kaitinās, jo parasti viņam nepatīk burzma. Taču šoreiz Amirs droši vien juta, ka tas viss notiek viņa dēļ. Un tagad viņš saka, ka vēlas sarīkot izstādi.
Divās izstādes dienās mēs pārdevām gandrīz visas gleznas. Bet pats galvenais, ka mums izdevās sasniegt mūsu galveno mērķi – nodrošināt pasākumam maksimālu publicitāti un parādīt, kas ir cilvēki ar autismu un ka viņu vidū ir daudz talantīgu bērnu.
Par šo izstādi rakstīja gandrīz visi vietējie plašsaziņas līdzekļi, un drīzumā par Amiru tiks pārraidīts raidījums. Runājot par pārdošanu, mūsu republikas vadība bija ļoti atbalstoša, un bija arī daudz sabiedrībā pazīstamu cilvēku. Pasākums notika ļoti augstā līmenī. Mums tas bija gada notikums.
– Kas galvenokārt pirka gleznas?
– Visvairāk gleznu nopirka republikas vadītāja sieva, viņa iegādājās 8 gleznas. Arī citi cilvēki no republikas vadības nopirka 5 gleznas, viens uzņēmējs nopirka uzreiz 5 gleznas. Un, protams, draugi un paziņas, kuri vēlējās, lai Amira gleznas karājas viņu mājās. Taču pat viņi nedomāja, ka izstādē redzēs tik augstas kvalitātes darbus. Visi bija nedaudz šokēti.
– Vai ir kāds darbs, no kura Amirs ir vairāk apbrīnojams?
– Amīram patīk visas viņa gleznas. Taču, iespējams, viņa mīļākā glezna ir “Lietus cilvēks”, kurā viņš paudis savu skatījumu uz pasauli un to, kā jūtas cilvēki ar autismu. Tajā ir vientulība un košas krāsas – emocijas un aizsardzība zem lietussarga. Tā ir viņa paša pasaule, kurā, iespējams, nav vietas citiem. Domāju, ka cilvēki ar RAS to sapratīs, un katrs no viņiem ieraudzīs sevi šajā attēlā. “Lietus cilvēks” ir ļoti dziļa glezna, katrs tajā saskata ko citu.
– Elmira, kā jūs sākāt strādāt ar Amiru? Vai jūsu darba specializācija ir bērni ar īpašām attīstības vajadzībām?
– Es strādāju ar dažādiem bērniem. Bet, kad pirms pieciem gadiem sāku strādāt vienā no centriem, man uzreiz piedāvāja strādāt ar īpašiem bērniem. Un tajā laikā es vispār nesapratu, ko man darīt? Tas man bija izaicinājums – kā es varu ieinteresēt šādu bērnu?
Pirms aptuveni 2 gadiem Amirs ar mammu ieradās manā studijā, un viņš mani uzreiz pārsteidza, pāris sekundēs ļoti skaidri izpildot kādu uzdevumu. Mani pārsteidza tas, cik labi viņš spēja saskatīt formu. Sākotnēji viņam jau bija pamatprasmes. Mans uzdevums bija atbalstīt viņa esošo bāzi un attīstīt viņa prasmes. Iepazīstināt viņu ar paņēmieniem, kurus viņš iepriekš nezināja. Piemēram, mēs izmēģinājām strādāt ar mastihīnu, un Amīram tas ļoti patika. Viņš man nepārtraukti atgādina, ka vēlas vēl.
– Ko jūs uzskatāt par svarīgāko savā darbā?
– Ir ļoti svarīgi, lai skolotājs šādiem bērniem neuzspiestu nekādus noteikumus. Noteikumu ievērošana var nogalināt viņu unikalitāti un atturēt viņus no jebkādas darbības. Īpašiem bērniem ir ļoti sirsnīgi darbi, un es vispār uzskatu, ka māksla ir terapija skatītājam. Es domāju, ka Amīra gleznās ikviens var atpazīt sevi.
Un es vēlējos runāt arī par talantu. Es negribu, lai cilvēki domā, ka talants ir kā laimests loterijā un ka bērnam vienkārši paveicas. Amirs ir ļoti strādīgs, es nekad neesmu no viņa dzirdējis, ka viņš šodien negribētu mācīties. Mēs mācāmies otrdienās, un viņš vienmēr jautā, vai šonedēļ būs vairāk nodarbību? Viņam ir svarīgi iepriekš zināt, ka būs vairāk nodarbību. Bija situācija, kad Amirs bija saslimis, bet viņam bija tik svarīgi pabeigt darbu, ka viņš nepiekrita doties mājās, kamēr nebija parakstījis gleznu. Lai gan viņš varēja pateikt, ka nejūtas labi.
– Renata, kādi ir Amira nākotnes plāni? Vai viņš vēlas pilnībā pievērsties mākslai?
– Mēs apspriežam šo tēmu, ciktāl Amirs spēj uzturēt sarunu. Es viņam saku, ka būtu labi iemācīties strādāt ar tādiem bērniem kā tu. Iemācīt viņiem, kā zīmēt, jo neviens viņiem to nevar izskaidrot labāk par tevi. Viņš atbalsta šo ideju, un nodarbībās ar Elmiru viņi jau cenšas mācīt jaunākus bērnus.
Novēlam Amiram lielus radošus panākumus, un mēs savukārt atbalstīsim jauno mākslinieku mūsu mākslas platformā Autstraction.
Amīra Ivazova gleznu kolekciju var apskatīt un iegādāties sadaļā “Galerija”.
Rakstu sagatavoja Christina Bulbule